Nu jau apritējis nedaudz vairāk kā gads kopš sportisti vairs nedrīkst lietot Mildronātu, jo no 2016.gada 1.janvāra meldonijs (Mildronāta aktīvā viela) ir iekļauts aizliegto vielu sarakstā (AV saraksts). Šis notikums ir izraisījis lielu ažiotāžu gan Latvijas, gan arī visas pasaules sporta sabiedrībā. Tiek diskutēts,vai meldonijs ir dopings vai nav, kāpēc tas ir iekļauts aizliegto vielu sarakstā un vai meldonija lietošanā pieķertos sportistus vajadzētu diskvalificēt. Nedaudz atgādināšu notikumu gaitu un izteikšu savu viedokli par notiekošo.

Lasīt vairāk →

Sportā esam pieraduši, ka sportisti sacenšas dažādās vecuma grupās, svara kategorijās (atsevišķos sporta veidos), dzimuma grupās u.c. grupās. Tas ir tāpēc, ka pamatotu iemeslu dēļ dažu grupu pārstāvji nespēj būt konkurētspējīgi ar citiem. Piemēram, jaunietis nespēj noskriet maratonu tik pat ātri kā jau pieredzējis sportists, vai vieglāki sportisti nevar pacelt tik lielus svarus kā smagāki sportisti. Līdzīgi ir arī ar dalījumu dzimumos. Vīriešu fiziskie rādītāji ir augstāki kā sieviešu, līdz ar to sievietes nevar uzrādīt tik pat augstus rezultātus kā vīrieši. Piemēram, sieviešu Pasaules rekordu maratonā katru gadu pārspēj ap 300 vīriešu. Ja vecuma grupas vai svara kategorijas ir ļoti viegli nodalīt, tad pēdējā laikā daudz diskutē par to, kur ir sieviešu un vīriešu dzimumu robežas.Lasīt vairāk →

Kamēr zinātnieki cenšas izpētīt baskāju skriešanas biomehāniskos aspektus, tās entuziasti norāda uz virkni potenciālo ieguvumu – traumu profilakse, palielināta skriešanas tehnikas efektivitāte un uzlabots kustību ekonomiskums. Tā rezultātā tiek paaugstināti sasniegumi garo distanču skriešanā (Hanson, 2010).  Nereti, kā vienīgā veicamā darbība, kas jāveic, lai tiktu pie minētajiem un vēl citiem baskāju skriešanas potenciālajiem ieguvumiem, tiek minēta pavisam vienkārša lieta – apavu novilkšana.Lasīt vairāk →

Šajā rakstā būs nedaudz par pseidozinātni. Sportisti nereti tiek uzskatīti par ļoti māņticīgiem, kas salīdzinoši viegli var noticēt arī numeroloģijas prognozēm. Zinātnes pārstāvju pienākums ir kritiski vērsties pret pseidozinātni un palīdzēt cilvēkiem to atšķir no zinātnes. Centīšos daudz nekritizēt, ļaušu jums pašiem izdarīt secinājumus.
Lasīt vairāk →

 

medals2

Pēc šķietami neveiksmīgajām Olimpiskajām spēlēm visi spriež, cik tās ir bijušas sliktas un meklē vainīgos. Gan žurnālisti, gan sociālo tīklu komentētāji izsaka savus viedokļus (arī es). Federācijas analizē savu sportistu sniegumus. Esmu dzirdējis dažādus komentārus, kas ir pie vainas, piemēram, ka zemie rezultāti ir sportistu jaunības dēļ, un šobrīd notiek paaudžu maiņa. Bet kā tad ir patiesībā? Vai tiešām šīs ir neveiksmīgākas spēles kā citus gadus, un vai tiešām mūsu sportistu rezultātus ietekmē to vecums? Mēģināšu to saprast.
Lasīt vairāk →

Tā kā lielākais vairums mūsu “sporta žurnālisti” veido tikai sirdi plosošus sižetus, bet negrib vai nespēj informēt sabiedrību par nopietnām un sportā tiešām aktuālām tēmām, tad esmu nolēmis, ka ir pienācis mans laiks šo situāciju nedaudz uzlabot. Turpmāk es un mans kolēģis šad tad kaut ko uzrakstīsim par sporta zinātnē un nozarē aktuālām tēmām – dopings, sporta politika, sporta ētika, treniņteorija, sporta biomehānika u.c. Es gan vairāk rakstīšu par sev interesējošām tēmām, bet domāju, ka tās būs gana aktuālas, lai interesētu arī citiem.
Lasīt vairāk →