Pēc šķietami neveiksmīgajām Olimpiskajām spēlēm visi spriež, cik tās ir bijušas sliktas un meklē vainīgos. Gan žurnālisti, gan sociālo tīklu komentētāji izsaka savus viedokļus (arī es). Federācijas analizē savu sportistu sniegumus. Esmu dzirdējis dažādus komentārus, kas ir pie vainas, piemēram, ka zemie rezultāti ir sportistu jaunības dēļ, un šobrīd notiek paaudžu maiņa. Bet kā tad ir patiesībā? Vai tiešām šīs ir neveiksmīgākas spēles kā citus gadus, un vai tiešām mūsu sportistu rezultātus ietekmē to vecums? Mēģināšu to saprast.
Apskatoties uz pēdējām 4 olimpiādēm rodas sajūta, ka viss tiešām paliek sliktāk – Atēnās 4 medaļas, Pekinā 3 medaļas, Londonā 2, bet Rio neviena. Izskatās pēc ļoti lineāras sakarības. Es gan nesteigtos ar šādu apgalvojumu. Īsā laika periodā ir ļoti viegli atrast šķietamas lineāras sakarības, un es domāju, ka šī ir viena no tādām (iesaku uzgūglēt “spurious correlation”). Turklāt ne tikai medaļu ieguvēji veido mūsu sportistu panākumus. Mēs priecājamies arī par 4., 5. un pat 12.vietu, un tas nav tikai šogad, kad neieguvām nevienu medaļu. Esam priecājušies arī citās spēlēs. Tāpēc ir vērts apskatīties kā ir mainījušies kopējie rezultāti. Varbūt visi ir palikuši stiprāki, vienkārši neizdevās iegūt medaļas un tās nāks vēlāk..
Iesākumam, jāpaskatās kā tad mums ir gājis. Kopš 1991.gada esam startējuši 7 Olimpiskajās spēlēs (vasaras), un kopā ieguvuši 16 medaļas(3 zelta, 9 sudraba, 4 bronzas). Šīs 16 medaļas ir iegūtas 10 dažādos sporta veidos.
Aprakstošā statistika:
| Olimpiāde | Sportistu starti | Medaļas | Vid. vecums (SD) | Vecuma mediāna | Vid. rezultāts (SD) | Rezultātu mediāna |
| Barselona | 33 | 3 | 25.6 (5.2) | 25 | 18.8 (14.6) | 14 |
| Atlanta | 49 | 1 | 26.5 (6.9) | 25 | 24.7 (20.1) | 20 |
| Sidneja | 49 | 3 | 26.1 (6.6) | 25 | 23.4 (16.9) | 20 |
| Atēnas | 42 | 4 | 26.6 (6.5) | 26 | 22.4 (15.9) | 20 |
| Pekina | 37 | 3 | 26.6 (7.8) | 26 | 24.0 (16.1) | 21 |
| Londona | 43 | 2 | 26.5 (7.5) | 25 | 26.1 (20.5) | 21 |
| Rio | 32 | 0 | 26.5 (4.9) | 26 | 25.3 (21.4) | 18 |
Izkliedes diagrammas (Rezultāta atkarība no vecuma):
Aplūkojot aprakstošo statistiku, var skaidri redzēt, ka katru gadu vidējais rezultāts un rezultātu mediāna ir gandrīz vienādi. Pārsteidzoši vienādi ir arī vecuma rādītāji. Tātad katru gadu tiek sūtīti aptuveni vienāda vecuma sportisti un viņu iegūtie rezultāti būtiski neatšķiras. Arī izkliedes diagramma, kur iekļāvu visus mūsu olimpiešu startus (vecums startēšanas brīdī un rezultāts), ir redzams, ka nav nekādas būtiskas saistības ar rezultātu un vecumu. (Jāpiebilst, ka es izkliedes diagrammā neiekļāvu A.Kuzminu, kurš startēja 6 no 7 olimpiādēm. To darīju tāpēc, ka viņa vecums krietni pārsniedz pārējo sportistu vecumu.) Rio Olimpiskajās spēlēs jaunāki sportisti uzrādīja pat nedaudz augstākas vietas kā vecāki sportisti. Tātad var droši apgalvot, ka attaisnojums par jaunību neiztur nekādu kritiku. Esam ne jaunāki kā citus gadus un kā redzam, rezultātus tas nekad nav ietekmējis. Arī pieredze diez vai ir pie vainas, jo 7 no 16 medaļām ir izcīnījuši sportisti, kuriem tās ir bijušas 1.Olimpiskās spēles mūžā, bet 6 sportistiem tās bija 2.! Mūsu šī gada galvenajiem favorītiem tās nebija pirmās spēles (Ikauniece-Admidiņa (24 gadi) – 2, Sirmais (24) – 2, Palameika (29) – 2, Grigorjeva (26) – 2, Plēsnieks (24) – 2, Samoilovs (31) – 3, Šmēdiņš (29) – 2, Štrombergs (29) – 3, Treimanis (28) – 2, Rumjancevs (30) – 2).
Aplūkojot vērtībamplitūdas diagrammu (boxplot), nekādas būtiskas atšķirības nevar saskatīt. Ja visu laiku rezultātu izkliede palielinājās, tad šogad tā ir nedaudz samazinājusies. Ja vertībamplitūdas diagrammu sadala pa dzimumiem, tad šajā gadā sieviešu rezultāti ir daudz izkliedētāki, bet to varētu skaidrot ar to, ka vairākas sportistes startēja disciplīnās (maratons, soļošana, 400m), kur ir daudz dalībnieču, un necīnoties par augstām vietām, tīri objektīvi ieņēma zemākas pozīcijas kā citas sportites, kurām tik daudz dalībnieču nebija. Lai arī šeit ir vairākas atšķirības, tomēr nekādas tendences, par rezultātu pasliktināšanos, nevar saskatīt.
Bet varbūt problēma ir tajā, ka es skatos visus rezultātus? Varbūt ir jāskatās tikai augstvērtīgākie? Bet, kas ir augstvērtīgi rezultāti? It kā varētu šķist, ka top10 vai pat top12. Šogad visi novērtēja J.Prokopčukas iegūto 12.vietu maratonā, kurā piedalījās 157 skrējējas. Tātad viņa apsteidza 145 konkurentes. Ir diez gan iespaidīgi, un būtu nepareizi, ja šo rezultātu neuzskatītu par augstvērtīgu. Bet, ja R.Koha nebūtu izcīnījusi augsto 4.vietu, bet palikusi priekšpēdējā, apsteidzot vien 1 sportisti, vai tad mēs šo rezultātu uzskatītu par augstvērtīgu? Droši vien, ka, nē. Bet apsteidzot vienu sportisti, viņa būtu ierindojusies 12.vietā, tieši tādā pašā kā J.Prokopčuka. Svarcelšanā un kanoe airēšanā, kur mēs esam izcīnījuši medaļas, dalībnieku skaits mēdz nepārsniegt 20 vai ir nedaudz virs. Ir grūti salīdzināt tik atšķirīgus sportus.
Visās Olimpiskajās spēlēs (izņekot Pekinu) pusei sportistu ir izdevies apsteigt pusi no saviem konkurentiem, turklāt pēdējās 3 spēlēs 1/4 mūsu sportistu ir apsteiguši aptuveni 60% no saviem konkurentiem. Šeit atkal nevar saskatīt nekādu rezultātu pasliktināšanos.
Aplūkojot visu 7 spēļu top12 rezultātus, var saskatīt rezultātu kritumu (līdzīgi kā ar medaļām), bet ir jāņem vērā arī tas, ka uz šīm Olimpiskajām spēlēm vieglatlētikā daudzās disciplīnās tika paaugstināti normatīvi, kas būtiski samazināja mūsu vieglatlētu skaitu. Jāpiebilst, ka vieglatlēti līdz šim ir izcīnījuši visvairāk medaļu un sastāda vieslielāko daļu no sportistiem, kas ir iekļuvuši top12. Tātad iespējams šo rezultātu samazinājums ir skaidrojams ar to, ka ir paaugstinājušies normatīvi.
Kopš 1992.gada Latvija vienmēr ir spējusi izcīnīt 1 līdz 4 medaļas. Tas nav daudz, un atšķirība starp 1 vai 0 medaļām nav liela. Šogad pietrūka 3 centimetri L.Ikauniecei-Admidiņai augstlekšanā, vai 2kg R.Kohai svarcelšanā. Reizēm rodas sajūta, ka viss būtu kārtībā, ja tomēr būtu izdevies izcīnīt to vienu medaļu. Nē, nebūtu. Tā viena medaļa neko nemainītu, bet LOK varētu sev sist pa plecu, jo mums taču ir izcīnīta medaļa. Bet statistikas rādītāji paliktu tādi paši. Ir gadi, kad iet labāk, un gadi, kad iet sliktāk. Šogad bija tas gads, kad gāja nedaudz sliktāk. Vēlos pateikt, ka mums nevis pēkšņi ir pasliktinājušies rezultāti, bet slikti rezultāti ir bijuši vienmēr. Tas, ka 16 medaļas ir izcīnījuši 10 dažādi sporta veidi, liecina, ka valstī nav nekādas sistēmas, kas attīstītu kādus sporta veidus. Katru gadu medaļas izcīna citi. Ja sportā ir divas medaļas, tad to parasti ir izcīnījis viens sportists. Ja mēs gribam, lai mums ir labi rezultāti un daudz medaļu, tad ir jāprioritizē sporta veidi. Par to iebildīs tie, kuri nebūs to vidū, bet tas ir viens no reālākajiem ceļiem uz panākumiem. Te gan ir ļoti jādiskutē, kuriem sportiem tad jābūt prioritizētiem. Nevienu šobrīd nenosaukšu, bet tiem jābūt tādiem, kuros mums ir tradīcijas, treneri, iespējami rezultāti un iespējama masveidība. Jo valstī nav jādomā tikai par medaļām, bet arī par tautas sportu.
Pēc Rio spēlēm mans secinājums ir šāds: Esam nostartējuši līdzīgi kā citus gadus un satraukumam nav pamata. Ja nekas nemainīsies, visticamāk turpināsim startēt līdzīgi slikti un arī turpmāk mūsu iegūto medaļu skaits būs no 0 līdz 4 (vai būtiski neatšķirsies), bet ceru, ka šis apjukums par neiegūtajām medaļām, radīs iemeslu kaut nedaudz sakārtot sistēmu. Pozitīvi ir tas, ka šobrīd notiek aktīvas diskusijas un ir jau izskanējušas pāris pozitīvas idejas par to, kas un kā būtu jāattīsta. Es ceru, ka tas tiks arī īstenots.
Medaļu sadalījums
| Sports |  |  |  |  |
1  BMX | 2 | 0 | 0 | 2 |
2  Vingrošana | 1 | 1 | 0 | 2 |
3  Vieglatlētika | 0 | 3 | 0 | 3 |
4  Kanoe sprints | 0 | 2 | 0 | 2 |
5  Svarcelšana | 0 | 1 | 1 | 2 |
6  Modernā pieccīņa | 0 | 1 | 0 | 1 |
6  Šaušana | 0 | 1 | 0 | 1 |
8  Pludmales volejbols | 0 | 0 | 1 | 1 |
8  Džudo | 0 | 0 | 1 | 1 |
8  Riteņbraukšana | 0 | 0 | 0 | 1 |