Vai soļu frekvence kā individuāls faktors iespaido skriešanas ekonomiskumu? Uz šo jautājumu centāmies atbildēt kopā ar Valteru Ā. un prof. Jāni Lanku (ar kuru ir pieejams arī podkāsta ieraksts vai arī bloga sadaļā “Podkāsts“).
Veicām sistēmātisko literatūras pārskatu ar nosaukumu: “Does step frequency as a single factor affect running economy? A systematic review”, kuru publicējām žurnālā: “Journal of Human Sport and Exercise”. Raksts ir brīvi piejams jebkuram, tāpēc droši spied uz saites, lai iepazītos:
https://www.jhse.ua.es/article/view/step-frequency-single-factor-running-economy-systematic-review
Klikšķini, šēro un citē uz nebēdu – tie ir mazie zinātnieku darba prieki.
(Saite uz šo un arī citām mūsu necilajām publikācijām ir šī bloga sadaļā “Publikācijas“).
Ja neesi pazīstams ar zinātnisko pētījumu metodoloģiju un īsti neizproti, kas tas sistemātiskais literatūras pārskats tāds ir, tad pāris nākamās rindiņas ir tieši tev.
Jebkurā akadēmiskajā darbā ir jāveic iepazīšanās ar literatūru, lai nav tā, ka sevi slavējam kā jaunatklājējus, nesaprotot ne jautājuma teorētiskos aspektus, nedz arī līdz tam izpētīto.
Studējošo darbos, eksperimentālos pētījumus u.c. parasti pietiek ar t.s. “vienkāršo” literatūras pārskatu – ko atrodam, to izlasām un aprakstām. Ļoti vienkāršoti, bet aptuveni tā tas notiek. Šim nav nekādas vainas, taču tas aptver šaurāku pieejamās litaratūras klāstu. Tāpat tas palielina riskus būt subjektīviem gan atlasot, gan analizējot literatūru. Ne obligāti ļaunā nozīmē, bet subjektivitātes klātbūtne te ir grūtāk izslēdzama.
Lai no tā izvairītos, veic sistēmātisko literatūras pārskatu, kam ir vairāki metodoloģiski uzlabojumi attiecībā pret iepriekš aprakstīto pārskatu. Galvenokārt, tie ir saistīti ar subjektivitātes samazināšanu un atkārtojamību – ievadot analoģiskus atlslēgvārdus noteiktās datu bāzēs, iegūst tādus pašus literatūras “atradumus” par definēto laika periodu. Tāpēc sistemātiskie literatūras pārskati atrodas zinātnisko pierādījumu hierarhijas augšgalā – pēc tiem var sākt apsvērt paradigmu maiņu, jo ar atsevišķiem eksperimentāliem pētījumiem tam parasti nepietiek utt.
Ko tad mēs darījām?
Zinātniskos rakstus meklējām Scopus, Web of Science un ScienceDirect datu bāzēs. Atslēgvārdu kombinācijas te neatkārtošu – rakstā tās ir pilnā apmērā. Īsumā centāmies atrast visas publikācijas, kur soļu frekvence ir analizēta kopā ar skriešanas ekonomiskumu. Svarīga lieta, ko centāmies ievērot – lai atrastu visas publikācijas, neatkarīgi no terminoloģijas atšķirībām. Soļu frekvenci mēdz apzīmēt dažādi: “step frequency”, “step rate”, “cadence”, bet ekonomiskumam (running economy) nereti līdzīga doma tiek pausta arī zem vārdiem “efficiency” vai “optimal step frequency”. Tāpat var tikt analizēta gan “step” gan “stride” frekvence, kam angļu valodā ir būtiska atšķirība, bet latviešu valodā precīzas definīcijas nav. Esmu centies ieviest attiecīgi “soļA” un “soļU” frekvence, taču diskusijās par terminoloģiju nereti notiek matu skaldīšana, tāpēc neesmu pārāk azartisks jaunu jēdzienu radīšanā vai nemitīgā pieprasīšanā “pareizā” to lietošanā no citu puses. Īsais skaidrojums, ar ko šie abi atšķirās: “step” lieto uzskaitot veikto soļu daudzumu laika vienībā, neizdalot labo un kreiso kāju, bet “stride” apzīmē soļu biežumu, kas tiek skaitīts vienai un tai pašai kājai. Ir arī autori, kuri runā par kustību, pārvietošanās cikliem, ne velti skriešana, riteņbraukšana, slēpošana u.c. tiek saukti par cikliskiem sporta veidiem, lokomocijām.
Netirzāšu, kas ir labi vai slikti, bet galvenais, ka atšķirīgā terminoloģija netraucē risināt jautājumu pēc būtības un to centāmies ievērot. Manuprāt, atslēgas vārdu kombināciju izveide ir īsts Valtera meistarstiķis.
Kopā atradām 366 rakstus, kur minēti dotie atslēgas vārdi. Shēma ar atradumiem no katras datu bāzes ir raksta 1. attēlā. Tālāk definējām vairākus pētījumu izslēgšanas posmus un kritērijus līdz beigās palika 12 raksti padziļinātai analīzei. Šis ir vēl viens sistēmātiskā pārskata ieguvums, ka izslēgšanas kritēriji ir definēti, kas uzlabo pētījuma atkārtojamību. Vienlaikus šī ir arī subjektīvākā sistemātiskā pārskata daļa, jo kritērijus izvirza pētījuma autori, taču tie jebkurā gadījumā ir definēti.
Kā jau minēju – beigās no 366 zinātniskajām publikācijām pāri paliek 12 nabaga raksteļi, kurus tad ķidājām pamatīgāk, lai izlobītu tieši savam pētījumam nepieciešamo informāciju. (Protams, šī frāze ir vairāk par metodoloģiju, nevis pētījumu kvalitāti). Rakstus, to atsauces un apkopoto informāciju var redzēt publikācijas otrajā tabulā, kas atrodama rezultātu sadaļā.
Vispār jau tie nebija nekādi 12 nabaga raksteļi, bet gan labi eksperimentāli pētījumi, kuru metodoloģija un mērķis vislabāk saskan ar mūsu darbā izvirzītajim kritērijiem. Raksti, kuri tiem neatbilda nevar tikt uzskatīti par sliktiem, tajos ir pētīti citi jautājumi vai tas pats jautājums, bet citādākā kontekstā.
Ko izpētījām un kāds ir rezultāts?
Skriešanas soļu frekvence ir skriešanas biomehāniskais raksturlielums, kas tiek uzskatīts labi izzinātu, vienkārši mērāmu, praksē viegli izmantojamu, trenējamu utt.
Man personīgi šādās reizēs vienmēr rodas papildus interese izvērtēt – cik tad labi saprastas tās lietas ir? Sevišķi tad, ja tiek lietoti arī apzīmējumi “pareizs”, “uzlabot” u.tml. Vēl svarīgak par šo ir arī konteksts, kādā šie apzīmējumi tiek lietoti. Mēs centāmies to ietērpt tieši skriešanas ekonomiskuma kontekstā.
Izturības sporta veidu biomehānikā (kas piemērojama arī garo distanču skriešanā) ir svarīga nevis “smuka” skriešana, bet ekonomiska un efektīva skriešanas tehnika. Ekonomiskuma īsā definīcija ir veikt kustības tā, lai patērētu iespējami maz metaboliskās enerģijas, vienlaicīgi nepazeminot efektivitāti. Svarīgi ņemt vērā, ka tā ir taupīšana, nevis skopums. No šī izriet, ka jebkurš cerību pilnais “uzlabojums” tehniskajā izpildījumā ir jāvērtē arī šajā kontekstā, nevis tāpēc, ka tā “smuki izskatās” vai, ka tā “skrien rekordists”. Vismaz viens pētījums rāda, ka skriešanas tehnikas smukumu uz aci mēs novērtēt mākam, bet interpretēt ekonomiskuma kontekstā gan ne visai.
Bijām salasījušies visādus pētījumus par “pašu izvēlētu” skriešanas soļu frekvenci – ka tā ir ekonomiska un individuāli optimizējama, tādēļ šajā pētījumā diezgan varonīgi izvirzījām arī līdzīgu hipotēzi, kuru nācās vizmaz daļēji apgāzt.
Ar soļu frekvences ietekmi uz skriešanas ekonomiskumu ir tāpat kā dzīvē – var “saiet” un var “nesaiet”. Var saiet īstermiņā un nesaiet ilgtermiņā vai otrādi. Ja tiec šajā visā gudrs, tad liela iespēja, ka tomēr kļūdīsies vēlāk. Jo kategoriskāk piemērosi precīzus skaitļus, jo vairāk aplauzīsies tos attiecinot uz dažādiem indivīdiem utt.
Pirms lietpratēji sāk saukt mani par idiotu, lūdzu ņemt vērā, ka mēs analizējām soļu frekvenci kā individuālu, atsevišķu faktoru un centāmies noskaidrot tā sasaisti ar skriešanas ekonomiskumu. Tā ir būtiska nianse! Tāpēc “līdzi ņemamā” ziņa varētu būt tāda, ka soļu frekvences atrauta analīze, trenēšana skriešanas ekonomiskuma uzlabošanas kontekstā nav viennozīmīga. Mēs varam iegūt ļoti atšķirīgus rezultātus gan vienam un tam pašam skrējēmam, piemēram, skrienot ar atšķirīgu ātrumu, gan arī dažādiem skrējējiem pielietojot līdzīgu, pat individualizētu “pārtrenēšanas” (retraining) metodiku. Jāmēra arī ekonomiskums, ne tikai jāprognozē!
Protams, mums ir arī idejas kā šo papētīt dziļāk, bet nesolīšu, citādi sanāks kā ar bloga un podkāsta regularitāti 🙂
eb